Sugas (P-Y)

Rh. pachytrichum Franch.

Biezmatu rododendrs

Rh. periclymenoides (Michx.) Shinners

Kailziedu rododendrs

sin. Rh. nudiflorum (L.) Torr.

Rh. ponticum L.

Pontijas rododendrs

Rh. prinophyllum (Small) Millais

Zāģzoblapu rododendrs

sin. Rh. roseum (Lois.) Rehder et E.H.Wilson

Stāvus augošs, 1,5 m augsts krūms. Lapas eliptiskas līdz otrādi olveida, iegarenas, 5–7 cm garas.

Ziedi ziedkopās pa 5–9, rožaini, ļoti smaržīgi, plaukst reizē ar lapām, plati piltuvveida, 4 cm diametrā. Zied maijā.
Pilnīgi ziemcietīga suga, piemērota audzēšanai visā Latvijā.

Savvaļā sastopams Kanādā un Ziemeļamerikas austrumu daļā. Kultūrā kopš 1812. gada. Latvijā introducēts 1974. gadā. 

Rh. rubiginosum Franch.

Rūsganais rododendrs

Rh. russatum Balf. f. et Forrest

Iesarkanais rododendrs

0,3–1,5 m augsts krūms. Lapas aromātiskas, 1,6–4 cm garas, 0,6–1,7 cm platas, šauri līdz plati eliptiskas līdz iegarenas, apakšpusē klātas ar sarkanbrūniem zvīņmatiņiem.

Ziedi pa 4–6 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1–2 cm gari, tumši indigozili, purpura līdz rožainā lavandu krāsā, zieda iekšiene pie rīklītes klāta ar baltiem matiņiem. Zied maija otrajā pusē. Ļoti vērtīga suga akmeņdārziem. Tumšo ziedu dēļ tiek plaši audzēta uz izmantota selekcijā.

Savvaļā sastopama Ķīnā –Junaņā un Sičuānā – 3400-4300 m augstumā klajās, akmeņainās, mitrās, zālainās kalnu nogāzēs. Kultūrā kopš 1913. gada. Latvijā introducēta 1958. gadā.

Rh. schlippenbachii Maxim.

Šlipenbaha rododendrs

1–4 m augsts krūms. Lapas mieturos pa 5, otrādi olveidīgas, 5–10 cm garas, 3–6,8 cm platas, virspuse tumši zaļa, apakšpuse - gaiši zaļa, gludas. Rudenī krāsojas karmīnsarkanas.

Ziedi pa 3–6, plati piltuvveida-riteņveida, 3–4 cm gari, 5,5–8,8 cm plati, ābeļziedu rožaini līdz balti ar sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Zied maijā reizē ar lapu plaukšanu.

Viena no skaistākajām vasarzaļo rododendru savvaļas sugām ar interesantu lapojumu un bagātīgi ziedoša. Vairāk piemērota kontinentālam klimatam; audzējot Šlipenbaha rododendru Latvijā, bieži vien to ziedēšanas laiks sakrīt ar vēlajām pavasara salnām, tāpēc var ciest ziedi, plaukstošie ziedpumpuri un jaunie dzinumi.

Savvaļā Korejā un Mandžūrijā. Introducēts 1893. gadā, Latvijā 1956. gadā. Nosaukta par godu krievu flotes virsniekam un ceļotājam baronam A. fon Šlipenbaham.

Rh. sichotense Pojark.

Sihotīnas rododendrs

Daļēji mūžzaļš, izplesti zarots, līdz 3 m augsts krūms. Lapas eliptiskas līdz olveida, 1,7–3,5 cm garas, 0,9–2 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem 4,5 cm garas, ar strupu, dažreiz pat ierobotu galotni un platu pamatni. Lapas virspuse olīvzaļa, apakšpuse gaišāka, vēlāk rūsgani brūna. No abām pusēm klātas ar zvīņveida dziedzermatiņiem. Lapas uz kārtējā gada dzinuma paliek ziemā, visu ziedēšanas laiku un nokrīt līdz ar jauno lapu parādīšanos. Lapas smaržo līdzīgi vaivariņiem.

Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, 3–4,5 cm diametrā. Ziedpumpuri pa 1–4 dzinumu galos, katrā ziedpumpurā 1–2 ziedi.

Efektīva, bagātīgi ziedoša, Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Savvaļā izplatīts Tālajos Austrumos tikai Sihotealina kalnu grēdas austrumu nogāzē. 1952. gadā krievu botāniķe Pojarkova šo sugu izdalīja no Daurijas rododendra. Latvijā introducēta 1972. gadā. Latvijas apstākļos zied ļoti agri – aprīlī, vienlaikus ar zalkteni mūsu mežos.

Rh. smirnowii Trautvetter

Smirnova rododendrs

1–6 m augsts, plats, noēnotās vietās samērā skrajš krūms. Lapas tumšzaļas, spožas, olveida līdz eliptiskas, malas bieži ieritinājušās, 6,5–17,5 cm garas, 2–4,2 cm platas, saglabājas 3–5 gadus. Jaunie dzinumi un lapas klātas ar baltu tūbu. Pēc diviem gadiem lapu virspuse kļūst kaila, bet apakšpusē tūba kļūst brūna un saglabājas visu lapu dzīves laiku.

Ziedi piltuvveida-zvanveida, 3,5–4,8 cm gari pa 6–15 irdenās ziedkopās, rožainā vai purpursārtā krāsā, parasti ar dzeltenbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Vainagu apmale kruzuļota. Zied maija beigās, jūnija sākumā, ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.

Viena no ziemcietīgākajām sugām. Plaši izmanto krustojumos, lai jaunajiem hibrīdiem uzlabotu ziemcietību. Tā kā ziediem ir gari ziedkāti, stiprā lietū ziedkopa mazliet izgāžas.

Savvaļā Turcijas ziemeļaustrumos un Kaukāza kalnos 800–2300 m augstumā. Pazīstams kopš 1886. gada, Latvijā introducēts pagājušā gadsimta 30. gados.

Epitets: Nosaukta par godu sugas atklājēja Ungerna-Sternberga draugam M. Smirnovam.

Rh. sutchuenense Franch.

Sičuaņas rododendrs

Rh. tomentosum Harmaja

Purva vaivariņš

sin. Ledum palustre L.

Rh. ungernii Trautv. ex Regel

Ungerna rododendrs

Rh. vaseyi A. Gray

Veizija rododendrs

1,5–4,6 m augsts krūms. Lapas eliptiskas, ar smailu galu, malas mazliet viļņotas, 5–12,5 cm garas un 1,3–5 cm platas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaiši zaļas. Rudenī krāsojas dzeltenas un sarkanas.

Ziedi pa 4–8 dzinumu galos, plati piltuvveida līdz riteņveida, 2,5–3 cm gari, 3,5–3,8 cm plati, gaišāk vai tumšāk rožaini ar oranžu vai sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Zied maijā pirms lapu plaukšanas.
Ļoti dekoratīva un ziemcietīga rododendru suga. Ziedpumpuri neizsalst pat visbargākajās ziemās.

Savvaļā Ziemeļkarolīnā purvainās vietās. Introducēta 1880. gadā, Latvijā 1959. gadā.

Epitets: Nosaukta G. R. Veizija (1822–1893) vārdā, kurš atklāja to 1878. gadā.

Rh. vernicosum Franch.

Spožlapu rododendrs

Rh. viscosum (L.) Torr.

Lipīgais rododendrs

1–4,5 m augsts krūms. Lapas 2,1–7,9 cm garas, 1,3–3,1 cm platas, olveidīgas līdz iegareni lancetiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē zilganzaļas, gludas.

Ziedi stobrveida-piltuvveida ar izteiktu stobriņu, 3–4,5 cm gari, ziedkopās pa –14, atplaukst stipri vēlāk par lapām, balti vai rožaini, ar spēcīgu saldu garšvielu aromātu, no ārpuses klāti lipīgiem dziedzermatiņiem. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā.

Ļoti izturīga, ziemcietīga, vēlu un bagātīgi ziedoša, smaržīga rododendru suga.

Savvaļā sastopama ASV austrumos līdz pat Dienvidkarolīnai purvainos apgabalos. Eiropā introducēts 1680. gadā, Latvijā 20. gadsimta 30 gados.

Rh. wardii var. puralbum (Balf. f. et W.W.Sm.) D.F. Chamb.

Tīrbaltais rododendrs

sin. Rh. puralbum Balf. f. et W.W. Sm.

Rh. williamsianum Rehd. et Wils.

Viljamsa rododendrs

Rh. yakushimanum Nakai

Jakušimas rododendrs

sin. Rh. degronianum ssp. yakushimanum Hara

0,3-2,5 m augsts, ļoti kompakts un noapaļots krūms. Dzinumi ar gaišu tūbu. Lapas lancetiskas, otrādi lancetiskas vai iegareni olveida, 5-10 cm garas un 3-8 cm platas, parasti ieritinājušās. Jaunās lapas no abām pusēm klātas ar gaišu tūbu. Vēlāk virspuse kļūst kaila, tumši zaļa, apakšpuse klāta ar biezu baltu vai dzeltenbrūnu tūbu. Ziedi zvanveida, 3,2-3,6 cm gari, pa 8-12 ieapaļās ziedkopās. Ziedpumpuri koši rožaini, pēc ziedu izplaukšanas kļūst gaišāki līdz balti. Ziedu iekšpusē var būt vai arī nebūt lāsojums. Zied bagātīgi maija beigās, jūnija sākumā.

Viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām, ko var audzēt pilnā saules apgaismojumā. Plaši izmanto selekcijā, lai iegūtu šķirnes ar kompaktu augumu un piemērotas saulainām vietām. Visplašāk pazīstams klons 'Koichiro Wada' (FCC 1947 - RHS Wisley), kam raksturīgs 0,5-1 m augsts, blīvs krūms. Introducēts 1921. gadā. Savvaļā aug Japānas dienvidos, Jakušimas salas kalnos, 500-2000 m augstumā.

Epitets: no Jakušimas salas.

Rh. yedoense f. poukhanense (H. Lev.) Sugim. Ex T.Yamaz

Pukhaņas rododendrs

0,6–1,5 m augsts krūms. Lapas vasarzaļas vai daļēji mūžzaļas (maigās ziemās saglabājas līdz nākamajam pavasarim), 3–8 cm garas, 1–2,5 cm platas, eliptiski lancetiskas līdz otrādi lancetiskas.

Ziedi pa 2–3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 3,5–4 cm gari, 5 cm diametrā, blāvā ceriņkrāsā, ar purpursarkanu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, viegli smaržīgi, izplaukst mazliet pirms lapām maija beigās.

Zemā auguma, bagātīgās ziedēšanas un labās ziemcietības dēļ ļoti piemērots akmeņdārziem.

Savvaļā aug Centrālajā un Dienvidkorejā, Japānā starp klintīm 1800 m augstumā. ASV introducēts 1905. gadā, Eiropā 1913. g., Latvijā – 1957. gadā.