Rh. albiflorum Hook.
Baltziedu rododendrs
Rh. albrechtii Maxim.
Albrehta rododendrs
1–2 m augsts stāvus augošs, zarots krūms. Jaunas lapas bronzas krāsā. Lapas otrādi olveidīgas, retāk eliptiskas, pie pamata ķīļveidīgas, parasti 5 īso dzinumu galos, 2,1–13,5 cm garas, 0,9–6,3 cm platas. Lapu malas, virspuse un apakšpuse ar matiņiem.
Ziedi rožaini līdz tumši purpurrožaini ar olīvzaļu lāsojumu uz augšējām vainaglapām, plati zvanveida, 2,3–3,5 cm gari, 3–5 cm diametrā, ziedkopās pa 2–5, uzzied maijā pirms vai līdz ar lapu plaukšanu.
Īpaši dekoratīvas ir formas ar tumšaku ziedu krāsu. Stādījumos labi sader ar Šlipenbaha rododendru. Piemērota audzēšanai Latvijas centrālajā un rietumu daļā, no pavasara salnām pasargātās vietās.
Savvaļā sastopams Japānā – Honsju un Centrālajā Hokaido, 800–2300 m augstumā subalpīnajā zonā. Suga pazīstama kopš 1892. gada. Latvijā introducēta 1959. gadā.
Epitets: Nosaukta par godu Krievijas flotes ārstam Dr. M. Albrehtam.
Rh. ambiguum Hemsl.
Šaubu rododendrs
sin. Rh. chengshienianum Fang.
Mūžzaļš, 0,6–5,8 m augsts krūms. Dzinumi tievi, stingri, stāvi, biezi klāti dziedzeriem. Lapas olveida lancetiskas, lancetiskas vai eliptiskas, smailas, 2,3–8 cm garas, 1,2–3,2 cm platas, ar dažāda veida zvīņām, ar stipru aromātisku smaržu, lapas mala viļņaina. Ziedi plati piltuvveida, pa 2–7 dzinumu galos, 2-3,4 cm gari, dzelteni vai zaļgandzelteni, ar zaļu lāsojumu, ārpusē nedaudz zvīņu. Zied agri pavasarī.
Suga pazīstama kopš 1904. gada. Savvaļā sastopama Ķīnā - RietumSičuaņā, 2300-4500 m augstumā.
Epitets: šaubīgs.
Rh. arborescens (Pursh) Torr.
Kokveida rododendrs
1,5–3 m augsts krūms vai retāk – līdz 6 m augsts koks. Lapas 3,8–10,5 cm garas un 1,3–3 cm platas, olveidīgas, otrādi olveidīgas līdz eliptiskas. Saberztas smaržo pēc pļautas zāles.
Ziedi 3,8–5,5 gari, ziedkopās pa 3–8, parādās tad, kad lapas pilnīgi attīstījušās, balti ar rožainu nokrāsu, spēcīgu, patīkamu smaržu. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā. Vērtīga suga apstādījumiem savas vēlās ziedēšanas un patīkamā aromāta dēļ.
Savvaļā ASV no Pensilvānijas līdz Džordžijai un Alabamai strautu krastos, mitros mežos, kalnu nogāzēs. Eiropā introducēta pirms 1814. gada, Latvijā kultivē kopš 1959. gada.
Rh. atlanticum (Ashe) Rehder
Atlantijas rododendrs
Rh. aureum Georgi
Zeltainais rododendrs
sin. Rh. chrysanthum Pallas
Zema auguma, 10–60 cm augsts krūms, dzinumi īsi ar tumši brūnu mizu. Lapas ļoti variablas, pat uz viena auga var būt gan otrādi olveida, gan otrādi lancetiskas, gan olveida, pie pamata ķīļveidīgi sašaurinātas, ar ieritinātu lapas apmali, 2,3–9,5 cm garas, 0,8–4 cm platas, tumšzaļas, ādainas. Ziedi irdenās ziedkopās pa 3–8, plati piltuvveida, ar noapaļotām, eliptiskām daivām, gaišdzeltenā vai krēmkrāsā, ar vai bez lāsojuma, 2–3 cm gari. Zied agri – maijā.
Viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām ar dzelteniem ziediem, kas ir izturīgas pret aukstumu, taču piemērota vairāk kontinentālam klimatam. Zemā auguma dēļ noderīga akmensdārziem. Pavairojot ar sēklām, uzzied ļoti vēlu – tikai pēc 10–15 gadiem. Savvaļā sastopama 1500–2700 m augstumā uz kalnu nogāzēm Altaja kalnos Sibīrijā, Mongolijā, Mandžūrijā, Kamčatkā, Sahalīnas salā, Kuriļu salās, Korejā un Japānā. Pazīstama kopš 1796. gada, Latvijā introducēta 1959. gadā.
Epitets: zelta.
Rh. auriculatum Hemsl.
Sausais rododendrs
Rh. austrinum (Small) Rehder
Dienvidu rododendrs
Rh. brachycarpum D.Don ex G.Don
Īsaugļu rododendrs
sin. Rh. brachycarpum ssp. brachycarpum
Mūžzaļš, 1,2–3 m augsts krūms. Veido noapaļotu un kompaktu krūmu. Jaunie dzinumi bieži klāti ar plānu baltu tūbu, kas vēlāk izzūd. Viengadīgie dzinumi resni, gaiši zaļi. Lapas iegareni eliptiskas, iegarenas vai iegareni olveida, 7–15 cm garas, 2,6–7 cm platas, pie pamatnes noapaļotas, saglabājas 2–3 gadus. Virspuse gaiši zaļa un gluda, apakšpuse klāta ar plānu tūbas kārtu. Ziedi plati piltuvveida, 2,5–3 cm gari, balti vai krēmbalti rožaini ar zaļganu lāsojumu uz augšējām vainaglapām, pagarinātos čemuros, kurus veido 8–21 ziedi. Vēlu ziedoša suga, zied jūnija beigās, jūlija sākumā.
Ļoti ziemcietīga suga, tādēļ tiek izmantota ziemcietīgu šķirņu selekcijai. Vienīgi pavasara salnās var ciest jaunie dzinumi, kas attīstās agri. Savvaļā aug Japānā, Korejā 1700–2300 m augstumā. Pazīstama kopš 1861. gada, Latvijā introducēta pagājušā gadsimta 30. gados.
Epitets: ar īsiem augļiem
Rh. brachycarpum ssp. fauriei (Franch.) D.F.Chamb.
Forī rododendrs
sin. Rh. fauriei Franch.
Noapaļots, kompakts krūms 1-3 m augsts, dzinumi ar plānu baltu tūbu. Lapas iegareni olveida vai iegareni eliptiskas, 6,6-10,3 cm garas, 3-5 cm platas. Virspusē koši zaļas, apakšpusē bāli zaļas, bez matiņiem. Ziedi plati piltuvveida, 2,1-2,5 cm gari, balti vai krēmbalti rožaini, ar zaļganu lāsojumu. Ziedkopās 12-20 ziedi.
Savvaļā aug Japānas ziemeļos un Korejā apmēram 2500 m augstumā.
Epitets: nosaukts Tēva Forī (L.F. Fauriei) no Francijas ārzemju misijas Ķīnā vārdā.
Rh. brachycarpum ssp. ulleungense
Ulleungas rododendrs
sin. Rh. brachycarpum ssp. tigerstedtii v. ulleungense
Rh. brachycarpum v. tigerstedtii (Nitz.) Davidian
Tīgeršteta rododendrs
sin. Rh. brachycarpum ssp. brachycarpum
Šī varietāte atšķiras no tipiskas sugas ar to, ka lapas ir garākas, 15-25 cm garas un ziedi ir platāki, 7 cm plati. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā.
Savvaļā sastopama Korejā 200-900 m augstumā.
Epitets: nosaukts Helsinku universitātes prof. P.M.A. Tīgeršteta (P.M.A. Tigerstedt) vārdā.
Rh. bureavii Franch.
Biro rododendrs
sin. Rh. cruentum Levl.
1,2-7,6 m augsts krūms vai koks. Dzinumi blīvi klāti ar sarkanbrūnu tūbu. Lapas iegareni lancetiskas, iegareni eliptiskas vai eliptiskas, 5,5-14 cm garas, 2,5-6 cm platas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē klātas ar biezu, vilnainu sarkanbrūnas tūbas kārtu. Ziedi zvanveida, 4-5 cm gari, balti vai rožaini, ar sārtu lāsojumu. Ziedkopās 6-15 ziedi.
Savvaļā aug Ķīnā - Juaņā un Sičuaņā 3200-4300 m augstumā.
Epitets: nosaukts franču profesora E. Bureau (1830.-1918.) vārdā
Rh. calendulaceum (Michx.) Torr.
Kliņģerīšu rododendrs
1–3 m augsts krūms. Lapas eliptiskas, iegareni olveidīgas vai lancetiskas, 3,5–8 cm garas un 1,3–3,5 cm platas.
Ziedi stobrveida-piltuvveida, 2,5–4 cm gari, pa 5–8 čemuros, parādās reizē ar lapām vai arī tūlīt pēc lapu saplaukšanas, dzelteni, oranži vai šarlaksarkani ar pārejas toņiem. Zied jūnijā.
Savvaļā ASV – Pensilvānijā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā, Džordžijā. Eiropā introducēts 1804. gadā. Latvijā 20. gs. 30. gados.
Bez pamatsugas apstādījumu ierīkošanā plaši tiek izmantota sarkanziedu varietāte Rh. calendulaceum Torr. var. aurantium un oranžziedu – Rh. calendulaceum Torr. var. croceum.
Rh. campylogynum Franch.
Rh. campylogynum Myrtilloides grupa
sin. Rh. campylogynum Franch. var. myrtilloides (Balf.f. et Kingdon-Ward) Davidian
Rh. camtschaticum Pall.
Kamčatkas rododendrs
sin. Rh. chamtschaticus (Pall.) Lindl.
4–30 cm augsts pundurkrūms. Jaunie dzinumi ar matiņiem. Lapas 1,6–5 cm garas un 0,8–2,5 cm platas, otrādi olveidīgas, apmales ar matiņiem. Rudenī krāsojas koši dzelteni-brūni-sarkanas.
Ziedi pa 1–3 dzinumu galos, attīstās uz kārtējā gada dzinumiem, ļoti atvērti zvanveida, 1,8–2,5 cm gari, 4 cm diametrā, purpura līdz rožaina purpura, tāpat sarkani vai retāk balti, ar sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas zieda iekšpusē. Zied jūnijā, jūlijā.
Vēlīna, atkārtoti ziedoša, ziemcietīga suga. Ideāls augs akmeņdārziem, jo veido blīvas paklājveida audzes, kas pilnīgi nosedz augsni.
Savvaļā sastopams Kamčatkā, no kā arī guvis savu nosaukumu, tāpat arī Aļaskā, Kuriļu salās un Japānas ziemeļos. Introducēts 1799. gadā, Latvijā 1962. gadā.
Rh. camtschaticum var. albiflorum Koidzumi
Baltziedu Kamčatkas rododendrs
sin. Rh. camtschaticum 'White'
Rh. canadense (L.) Torr.
Kanādas rododendrs
sin. Rh. rhodora S.F.Gmelin
Līdz 1,2 m augsts stāvus augošs krūms. Lapas 1,9–5,7 cm garas un 0,8–1,9 cm platas, eliptiskas līdz iegarenas. Lapu virspuse zilgani zaļa. Rudenī lapas krāsojas purpura krāsā violeto ziedu formai un dzeltenā krāsā baltziedu formai.
Ziedi ziedkopās pa 3–6, dziļi šķelti ar trim vainaglapām, parādās pirms lapām, 1,9 cm gari, rožaini purpura. Retāk sastopama baltziedu varietāte Rh. canadnese (L.) Torr. var. album. Zied maijā pirms lapu plaukšanas.
Dekoratīva, ziemcietīga, neliela auguma, bagātīgi ziedoša rododendru suga.
Savvaļā Kanādā Labradorā un Ņūfaundlendā purvainās un mitrās vietās. Introducēta 1767. gadā. Latvijā kopš 1958. gada.
Rh. carolinianum Rehder
Karolīnas rododendrs
sin. Rh. minus var. minus Carolinianum grupa
1–2,4 m augsts krūms. Jaunie dzinumi reti klāti ar dziedzerīšiem. Lapas mūžzaļas, olveida, eliptiskas, olveida lancetiskas vai lancetiskas, 4,6–10,8 cm garas, 1,8–4,6 cm platas, virspusē tumši zaļas. Lapu apakšpuse biezi klāta ar zvīņmatiņiem. Ziedi plati piltuvveida, purpursārti vai rožaini ar vai bez lāsojuma uz augšējām vainaglapām, pa 4–12 dzinumu galos, 2–3 cm gari. Zied maijā.
Tiek izmantots selekcijā, lai iegūtu ziemcietīgus hibrīdus, piemēram, tādus kā 'Dora Amateis', 'P. J. Mezitt', 'Agris'. Savvaļā izplatīta ASV austrumos (Tenesijā un Karolīnā). Kultūrā kopš 1786. gada. Latvijā introducēts 1958. gadā.
Epitets: no Karolīnas.
Rh. catawbiense Michx.
Katavbas rododendrs
1–3 m vai retāk 6 m augsts krūms, kam platums pārsniedz augstumu. Jaunie dzinumi sākumā tūbaini, vēlāk kaili. Lapas iegareni ovālas, ovālas, eliptiskas vai iegareni eliptiskas, abos galos noapaļotas, 6,5–15 cm garas, 2,6–3 cm platas, saglabājas 2–3 gadus. Virspusē tumšzaļas, spīdīgas, apakšpusē zilganzaļas. Ziedi pa 8-20 blīvos čemuros, purpurvioleti, rožaini vai balti ar olīvzaļu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, 3,5–4,3 cm gari, piltuvveida, ar platām, ieapaļām vainaglapām. Zied jūnijā.
Latvijā pilnīgi ziemcietīgs rododendrs. Dekoratīvo īpašību, pieticības un labās ziemcietības dēļ plaši tiek izmantots jaunu lielziedu šķirņu veidošanā. Savvaļā aug ASV (Ziemeļkarolīnā un Virdžīnijā), 1200–2000 m augstumā. Kultūrā pazīstams kopš 1809. gada, bet Latvijā introducēts 19. gs. vidū.
Epitets: pēc Katavbas upes Ziemeļkarolīnā, ASV
Rh. caucasicum Pallas
Kaukāza rododendrs
Mūžzaļš, 0,3-1 m augsts krūms. Jaunie dzinumi ar biezu tūbu. Lapas iegarenas, iegareni otrādi olveida vai otrādi olveida, 4-14 cm garas, 1,5-4,5 cm platas, pie pamata ķīļveida, virspusē tumši zaļas, mazliet krokainas, apakšpusē ar plānu, gaiši brūnu tūbu. Ziedi pa 3-14 čemuros, plati piltuvveida, 2,3-3,5 cm gari, gaiši krēmkrāsas, bālgani sārti vai gaiši citrondzelteni ar vai bez zaļa lāsojuma. Zied maija otrajā pusē.
Suga pazīstama kopš 1803. gada. Latvijā introducēta 20. gs. sākumā. Savvaļā sastopama ZA Turcijā, Kaukāzā, kur tas aug 1800-3000 m augstumā. Kalnu subalpīnajā un alpīnajā joslā veido lielas, necaurejamas audzes.
Epitets: no Kaukāza
Rh. chamaethomsonii (Tagg) Cowan et Davidian
Rh. complexum Balf.f. et W.W.Smith
Saliktais rododendrs
Rh. concinnum Hemsl.
Krāšņais rododendrs
sin. Rh. yanthinum Bur. et Franch
Mūžzaļš, 1-4,5 m augsts krūms vai koks. Dzinumi bieži sazaroti, stipri zvīņaini. Lapas iegareni eliptiskas, iegareni lancetiskas, olveida vai olveida lancetiskas, 2,5-8,5 cm garas, 1,2-3,5 cm platas, virspusē tumši zaļas, abās pusēs ar zvīņām. Ziedi pa 2-5 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1,5-3,2 cm gari, purpura, purpursārti vai balti, ārpusē stipri zvīņaini. Zied aprīlī, maijā.
Pirmo reizi aprakstīts 1904. gadā. Latvijā introducēts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Savvaļā sastopams Ķīnā (Sičuaņā, Hubejā un Šaaņsji) 1600-4150 m augstumā.
Epitets: glīts (neat).
Rh. dauricum L.
Daurijas rododendrs
Vasarzaļš, stipri zarains, 1,5–2,4 m augsts krūms. Jaunie dzinumi rūsgani brūni, ar īsiem matiņiem un dziedzerzvīņām. Lapas biezas, ādainas, eliptiskas, iegareni ovālas vai ovālas, 1–3,4 cm garas un 0,6–2 cm platas. Augšpuse tumši zaļa, spīdīga, gluda, apakšpuse zvīņaina. Ziedi pa 1–2 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1,3-2,3 cm gari, rožainā ceriņkrāsā. Zied bez lapām vai arī ar dažām palikušajām iepriekšējā gada lapām ļoti agri – parasti aprīlī, siltās ziemās novērota ziedēšana pat janvārī. Diemžēl mūsu atkušņiem bagātajās ziemās nereti izsalst ziedpumpuri.
Savvaļā izplatīts Krievijā (Tālajos Austrumos, Sibīrijā), Mongolijā, Ķīnā (Mandžūrijā), Japānā (Hokaido) un Korejā. Kultūrā pazīstams kopš 1870. gada. Latvijā introducēts 1959. gadā.
Epitets: no Daurijas ZA Sibīrijā, austrumos no Baikāla ezera.
Rh. dauricum v. album
Baltziedu Daurijas rododendrs
Rh. decorum Franch.
Greznais rododendrs
Mūžzaļš, 1-9 m augsts krūms vai koks. Dzinumi diezgan resni, gaiši zaļi, sākumā ar zilganu apsarmi, vēlāk kaili. Lapas iegarenas, iegareni otrādi olveida vai iegareni ovālas, 5-16,5 cm garas, 2-7 cm platas. Lapas plātnes abos galos ieritinātas. Pamats ķīļveida. Lapu virspuse olīvzaļa, vai koši zaļa, ar apsarmi, apakšpuse zilganzaļa. Ziedi smaržīgi, pa 8-12 čemurveida ķekaros, plati piltuvveida līdz zvanveida, 3,5-6 cm gari, balti līdz gaiši sārti ar 6-8 vainaglapām. Zied jūnijā.
Pazīstams kopš 1899. gada. Latvijā introducēts 1955. gadā. Savvaļā sastopams Ķinā (Sičuaņā,Tibetā, Junaņā), Mjanmā, Vjetnamā 1800-4500 m augstumā.
Epitets: dekoratīvs.
Rh. degronianum Carriere
Degrona rododendrs
sin. Rh. degronianum ssp. degronianum Carriere
Mūžzaļš, 1-2 m augsts krūms ar spēcīgu, druknu augumu. Dzinumi līdz apakšai mazliet vilnaini. Lapas iegarenas, otrādi olveida vai iegareni lancetiskas, 8-18 cm garas, 2,2-4,6 cm platas, malas ieritinātas, virspuse tumši zaļa, spīdīga, kaila, apakšpuse ar gaiši brūnu tūbu. Ziedi zvanveida, pa 6-15 čemurveida ķekaros, 2,8-4,3 cm gari, rožaini, maigi sārti vai retāk balti ar vai bez tumšāka lāsojuma. Zied maijā un jūnijā.
Pazīstams kopš 1870. gada. Latvijā introducēts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Savvaļā sastopams Japānas centrālajā un dienvidu daļā 1800 m augstumā.
Epitets: nosaukts franču pasta direktora Jokohamā 1869. gadā M. Degrona vārdā.
Rh. dichroanthum ssp. scyphocalyx Cowan
Kausveida rododendrs
sin. Rh. scyphocalyx Balf.f. et Forrest
1-1,5 m augsts krūms. Dzinumi ar plānu, baltu vai brūnganu tūbu. Lapas otrādi olveida vai iegareni otrādi olveida, 3,5-9,5 cm garas un 2-4 cm platas, virspusē tumši zaļas, kailas, apakšpusē klātas ar plānu, baltu vai gaiši brūnu tūbu. Ziedi stobrveida-zvanveida, 2,5-4,3 cm gari, rožaini oranži vai oranži. Ziedkopā 3-5 ziedi. Zied maijā, jūnijā.
Savvaļā aug Mjanmā, Ķīnā (Junaņā) 3000-4300 m augstumā.
Epitets: ar kausveida zieda kausiņu.
Rh. discolor Franch.
Raibais rododendrs
sin. Rh. fortunei ssp. discolor D.F.Chamb.
Mūžzaļš, 1,2-8 m augsts krūms. Dzinumi resni un kaili, parādās vēlu - vasaras vidū. Lapas ādainas, otrādi lancetiskas, iegarenas vai iegareni otrādi olveida, 10-20 cm garas un 2,4-7 cm platas, virspusē tumši zaļas, gludas, apakšpusē gaišākas. Ziedi ziedkopās pa 6-10, piltuvveida-zvanveida, 4,6-8 cm gari, balti, gaiši sārti, ar vai bez dzeltenzaļa triepuma. Zied jūnija beigās un jūlijā. Vainags no 7 saaugušām vainaglapām.
Suga pirmoreiz aprakstīta 1900. gadā. Latvijā introducēta 1956. gadā. Savvaļā sastopams Ķīnā - Sičuaņā un Hubejas mežos 1000-2300 m augstumā.
Epitets: dažādās krāsās.
Rh. fastigiatum Franch.
Vienaugstuma rododendrs
sin. Rh. capitatum Franch.
Mūžzaļš, 0,15-1,2 m augsts krūms, dzinumi aug stingri uz augšu, ar zvīņām. Lapas iegarenas, eliptiskas, iegareni eliptiskas vai iegareni ovālas, 0,6-1,8 cm garas, 2-8 mm platas, abās pusēs stipri zvīņainas, apakšpusē zvīņas nedaudz sarkanas. Ziedi pa 2-5, plati piltuvveida, 1-1,5 cm gari, purpurzili, koši lavandu zili vai lavandu rozā. Zied maija otrajā pusē un jūnijā. Uzzied jau ceturtajā gadā pēc izsēšanas.
Noderīgs akmensdārziem. Kultūrā pazīstams kopš 1911. gada. Latvijā introducēts 1957. gadā. Savvaļā sastopams Ķīnā – Junaņas provincē 3200-4400 m augstumā.
Rh. ferrugineum L.
Rudais rododendrs
Zema auguma, 0,3–1,2 m augsts krūms. Dzinumi stipri zvīņaini. Lapas 1,6–4,3 cm garas un 0,6–1,6 cm platas, otrādi lancetiskas, lancetiskas vai iegarenas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, bez zvīņām, apakšpusē ar tumši brūnām vai sarkanbrūnām zvīņām. Ziedi rožaini, purpurrožaini, pa 5–16 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1,3–1,7 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Sastopamas formas arī ar baltiem ziediem.
Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti vērtīga suga akmensdārzos. Savvaļā sastopama Alpos, Pirenejos 360–1800 m augstumā, kur to tāpat kā asmataino rododendru sauc par Alpu rozi. Pazīstams kopš 1752. gada. Latvijā rudais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā.
Epitets: rūsganā krāsā.
Rh. forrestii ssp. forrestii
Foresta rododendrs
Rh. fortunei Lindl.
Forčuna rododendrs
sin. Rh. fortunei ssp. fortunei D.F.Chamb
Mūžzaļš, 1,8-9 m augsts krūms vai koks. Jaunie dzinumi sākumā ar dziedzeriem, vēlāk kaili, bāli zaļi, taisni. Lapas otrādi olveida, iegareni otrādi olveida, iegareni eliptiskas vai iegarenas, 7-17 cm garas, 2,8-8 cm platas, priekšgalā ieritinātas, virspusē olīvzaļas vai tumši zaļas, matētas, apakšpusē zilganzaļas. Ziedi pa 6-12 irdenos čemuros, plati piltuvveida-zvanveida, 4-6 cm gari, smaržīgi, gaiši sārti vai gaiši ceriņkrāsas, zied jūnijā.
Pirmo reizi aprakstīts 1859. gadā. Latvijā introducēts 1958. gadā. Savvaļā sastopams Ķīnā (Džedzjana, Dzjansji, Aņhuij, Hunaņa).
Epitets: nosaukts skotu botāniķa Roberta Forčuna (1812-1880) vārdā.