Mūžzaļo rododendru sugas

Rh. aureum Georgi

Zeltainais rododendrs

Zema auguma, 10–60 cm augsts krūms, dzinumi īsi ar tumši brūnu mizu. Lapas ļoti variablas, pat uz viena auga var būt gan otrādi olveida, gan otrādi lancetiskas, gan olveida, pie pamata ķīļveidīgi sašaurinātas, ar ieritinātu lapas apmali, 2,3–9,5 cm garas, 0,8–4 cm platas, tumšzaļas, ādainas. Ziedi irdenās ziedkopās pa 3–8, plati piltuvveida, ar noapaļotām, eliptiskām daivām, gaišdzeltenā vai krēmkrāsā, ar vai bez lāsojuma, 2–3 cm gari. Zied agri – maijā.

Viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām ar dzelteniem ziediem, kas ir izturīgas pret aukstumu, taču piemērota vairāk kontinentālam klimatam. Zemā auguma dēļ noderīga akmensdārziem. Pavairojot ar sēklām, uzzied ļoti vēlu – tikai pēc 10–15 gadiem. Savvaļā sastopama 1500–2700 m augstumā uz kalnu nogāzēm Altaja kalnos Sibīrijā, Mongolijā, Mandžūrijā, Kamčatkā, Sahalīnas salā, Kuriļu salās, Korejā un Japānā. Pazīstama kopš 1796. gada, Latvijā introducēta 1959. gadā. 

Epitets: zelta.

Rh. brachycarpum D.Don ex G.Don ssp. brachycarpum

Īsaugļu rododendrs

Mūžzaļš, 1,2–3 m augsts krūms. Veido noapaļotu un kompaktu krūmu. Jaunie dzinumi bieži klāti ar plānu baltu tūbu, kas vēlāk izzūd. Viengadīgie dzinumi resni, gaiši zaļi. Lapas iegareni eliptiskas, iegarenas vai iegareni olveida, 7–15 cm garas, 2,6–7 cm platas, pie pamatnes noapaļotas, saglabājas 2–3 gadus. Virspuse gaiši zaļa un gluda, apakšpuse klāta ar plānu tūbas kārtu. Ziedi plati piltuvveida, 2,5–3 cm gari, balti vai krēmbalti rožaini ar zaļganu lāsojumu uz augšējām vainaglapām, pagarinātos čemuros, kurus veido 8–21 ziedi. Vēlu ziedoša suga, zied jūnija beigās, jūlija sākumā.

Ļoti ziemcietīga suga, tādēļ tiek izmantota ziemcietīgu šķirņu selekcijai. Vienīgi pavasara salnās var ciest jaunie dzinumi, kas attīstās agri. Savvaļā aug Japānā, Korejā 1700–2300 m augstumā. Pazīstama kopš 1861. gada, Latvijā introducēta pagājušā gadsimta 30. gados.

Epitets: ar īsiem augļiem

Rh. brachycarpum ssp. fauriei D.F.Chamb.

Forī rododendrs

Noapaļots, kompakts krūms 1-3 m augsts, dzinumi ar plānu baltu tūbu. Lapas iegareni olveida vai iegareni eliptiskas, 6,6-10,3 cm garas, 3-5 cm platas. Virspusē koši zaļas, apakšpusē bāli zaļas, bez matiņiem. Ziedi plati piltuvveida, 2,1-2,5 cm gari, balti vai krēmbalti rožaini, ar zaļganu lāsojumu. Ziedkopās 12-20 ziedi.

Savvaļā aug Japānas ziemeļos un Korejā apmēram 2500 m augstumā.

Epitets: nosaukts Tēva Forī (L.F. Fauriei) no Francijas ārzemju misijas Ķīnā vārdā.

Rh. brachycarpum Tigerstedtii grupa

Tīgeršteta rododendrs

sin. Rh. brachycarpum v. tigerstedtii (Nitzelius) Davidian

Šī varietāte atšķiras no tipiskas sugas ar to, ka lapas ir garākas, 15-25 cm garas un ziedi ir platāki, 7 cm plati. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā.

Savvaļā sastopama Korejā 200-900 m augstumā.

Epitets: nosaukts Helsinku universitātes prof. P.M.A. Tīgeršteta (P.M.A. Tigerstedt) vārdā.

Rh. bureavii Franch.

Biro rododendrs

1,2-7,6 m augsts krūms vai koks. Dzinumi blīvi klāti ar sarkanbrūnu tūbu. Lapas iegareni lancetiskas, iegareni eliptiskas vai eliptiskas, 5,5-14 cm garas, 2,5-6 cm platas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē klātas ar biezu, vilnainu sarkanbrūnas tūbas kārtu. Ziedi zvanveida, 4-5 cm gari, balti vai rožaini, ar sārtu lāsojumu. Ziedkopās 6-15 ziedi.

Savvaļā aug Ķīnā - Juaņā un Sičuaņā 3200-4300 m augstumā.

Epitets: nosaukts franču profesora E. Bureau (1830.-1918.) vārdā

Rh. catawbiense Michxaux

Katavbas rododendrs

1–3 m vai retāk 6 m augsts krūms, kam platums pārsniedz augstumu. Jaunie dzinumi sākumā tūbaini, vēlāk kaili. Lapas iegareni ovālas, ovālas, eliptiskas vai iegareni eliptiskas, abos galos noapaļotas, 6,5–15 cm garas, 2,6–3 cm platas, saglabājas 2–3 gadus. Virspusē tumšzaļas, spīdīgas, apakšpusē zilganzaļas. Ziedi pa 8-20 blīvos čemuros, purpurvioleti, rožaini vai balti ar olīvzaļu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, 3,5–4,3 cm gari, piltuvveida, ar platām, ieapaļām vainaglapām. Zied jūnijā.

Latvijā pilnīgi ziemcietīgs rododendrs. Dekoratīvo īpašību, pieticības un labās ziemcietības dēļ plaši tiek izmantots jaunu lielziedu šķirņu veidošanā. Savvaļā aug ASV (Ziemeļkarolīnā un Virdžīnijā), 1200–2000 m augstumā. Kultūrā pazīstams kopš 1809. gada, bet Latvijā introducēts 19. gs. vidū.

Epitets: pēc Katavbas upes Ziemeļkarolīnā, ASV

Rh. caucasicum Pallas

Kaukāza rododendrs

Mūžzaļš, 0,3-1 m augsts krūms. Jaunie dzinumi ar biezu tūbu. Lapas iegarenas, iegareni otrādi olveida vai otrādi olveida, 4-14 cm garas, 1,5-4,5 cm platas, pie pamata ķīļveida, virspusē tumši zaļas, mazliet krokainas, apakšpusē ar plānu, gaiši brūnu tūbu. Ziedi pa 3-14 čemuros, plati piltuvveida, 2,3-3,5 cm gari, gaiši krēmkrāsas, bālgani sārti vai gaiši citrondzelteni ar vai bez zaļa lāsojuma. Zied maija otrajā pusē.

Suga pazīstama kopš 1803. gada. Latvijā introducēta 20. gs. sākumā. Savvaļā sastopama ZA Turcijā, Kaukāzā, kur tas aug 1800-3000 m augstumā. Kalnu subalpīnajā un alpīnajā joslā veido lielas, necaurejamas audzes.

Epitets: no Kaukāza

Rh. decorum Franch.

Greznais rododendrs

sin. Rh. decorum Franch.

Mūžzaļš, 1-9 m augsts krūms vai koks.  Dzinumi diezgan resni, gaiši zaļi, sākumā ar zilganu apsarmi, vēlāk kaili. Lapas iegarenas, iegareni otrādi olveida vai iegareni ovālas, 5-16,5 cm garas, 2-7 cm platas. Lapas plātnes abos galos ieritinātas. Pamats ķīļveida.  Lapu virspuse olīvzaļa, vai koši zaļa, ar apsarmi, apakšpuse zilganzaļa. Ziedi smaržīgi, pa 8-12 čemurveida ķekaros, plati piltuvveida līdz zvanveida, 3,5-6 cm gari, balti līdz gaiši sārti ar 6-8 vainaglapām. Zied jūnijā.

Pazīstams kopš 1899. gada. Latvijā introducēts 1955. gadā. Savvaļā sastopams Ķinā  (Sičuaņā,Tibetā, Junaņā), Mjanmā, Vjetnamā 1800-4500 m augstumā.

Epitets: dekoratīvs.

Rh. degronianum ssp. yakushimanum Hara

Jakušimas rododendrs

sin. Rh. yakushimanum Nakai

0,3-2,5 m augsts, ļoti kompakts un noapaļots krūms. Dzinumi ar gaišu tūbu. Lapas lancetiskas, otrādi lancetiskas vai iegareni olveida, 5-10 cm garas un 3-8 cm platas, parasti ieritinājušās. Jaunās lapas no abām pusēm klātas ar gaišu tūbu. Vēlāk virspuse kļūst kaila, tumši zaļa, apakšpuse klāta ar biezu baltu vai dzeltenbrūnu tūbu. Ziedi zvanveida, 3,2-3,6 cm gari, pa 8-12 ieapaļās ziedkopās. Ziedpumpuri koši rožaini, pēc ziedu izplaukšanas kļūst gaišāki līdz balti. Ziedu iekšpusē var būt vai arī nebūt lāsojums. Zied bagātīgi maija beigās, jūnija sākumā.

Viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām, ko var audzēt pilnā saules apgaismojumā. Plaši izmanto selekcijā, lai iegūtu šķirnes ar kompaktu augumu un piemērotas saulainām vietām. Visplašāk pazīstams klons 'Koichiro Wada' (FCC 1947 - RHS Wisley), kam raksturīgs 0,5-1 m augsts, blīvs krūms. Introducēts 1921. gadā. Savvaļā aug Japānas dienvidos, Jakušimas salas kalnos, 500-2000 m augstumā.

Epitets: no Jakušimas salas.

Rh. fortunei ssp. fortunei D.F.Chamb

Forčuna rododendrs

sin. Rh. fortunei Lind.

Mūžzaļš, 1,8-9 m augsts krūms vai koks. Jaunie dzinumi sākumā ar dziedzeriem, vēlāk kaili, bāli zaļi, taisni. Lapas otrādi olveida, iegareni otrādi olveida, iegareni eliptiskas vai iegarenas, 7-17 cm garas, 2,8-8 cm platas, priekšgalā ieritinātas, virspusē olīvzaļas vai tumši zaļas, matētas, apakšpusē zilganzaļas. Ziedi pa 6-12 irdenos čemuros, plati piltuvveida-zvanveida, 4-6 cm gari, smaržīgi, gaiši sārti vai gaiši ceriņkrāsas, zied jūnijā.

Pirmo reizi aprakstīts 1859. gadā. Latvijā introducēts 1958. gadā. Savvaļā sastopams Ķīnā (Džedzjana, Dzjansji, Aņhuij, Hunaņa).

Epitets: nosaukts skotu botāniķa Roberta Forčuna (1812-1880) vārdā.

Rh. insigne Hemsl. et E.H.Wilson

Lieliskais rododendrs

1,6-6 m augsts, biezi zarots, kompakts krūms. Jaunie dzinumi pelnu pelēki, klāti plānu tūbu. Lapas ādainas, lancetiskas, iegareni lancetiskas vai otrādi lancetiskas, 6,8-11 cm garas, 1,6-5 cm platas. Lapas plātnes mala nedaudz ieritinājusies, virspuse tumšzaļa un spīdīga. Apakšpuse it kā pārklāta ar sudrabainu vai vara krāsas plēvi. Lapas saglabā 3-5 gadus. Ziedi pa 6-16 vienā ziedkopā, zvanveida, 2,8-4 cm gari, rožaini, parasti ar tumšāku viduslīniju uz katras vainaglapas, ar vai bez lāsojuma zieda iekšpusē. Ziedpumpuru gali sarkani. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Savu stingro un spožo lapu un kompaktā auguma dēļ vērtīga suga, ko plaši izmanto selekcijā. Savvaļā sastopama Ķīnā (Sičuaņā), kalnu mežos 2150-3000 m augstumā. Latvijā introducēta 1974. gadā. Ziemcietība vidēja, tāpēc audzējama Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Epitets: ievērojams (remarkable).

Rh. makinoi Tagg

Makino rododendrs

1-2,4 m augsts krūms. Dzinumi ar brūnu tūbu. Lapas lancetiskas, vai šauri lancetiskas, ieritinātas, saglabājas 4-5 gadus, 5-17 cm garas, 0,8-2,5 cm platas, tumši zaļas (jaunas lapas ra baltu tūbu), apakšpusē biezi klātas ar gaiši brūnu tūbu. Ziedi ziedkopās pa 5-8, piltuvveida-zvanveida, 5-6 cm diametrā, 3-4 cm gari. Ziedpumpuri karmīnoranži, izplaukstot kļūst gaišāki, gandrīz balti, ar vai bez lāsojuma zieda iekšienē. Zied maija beigās.

Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Parasti tiek audzēta savu neparasti šauro lapu dēļ. Suga pazīstama kopš 1914. gada, Latvijā introducēta 1961. gadā. Savvaļā sastopama mežos starp klintīm Japānai piederošajās Jakušimas un Honsju salās 180-700 m augstumā.

Epitets: nosaukta par godu japāņu botāniķim T. Makino.

Rh. maximum L.

Lielais rododendrs

1,2–3,7 m augsts krūms vai dažreiz līdz 12 m augsts koks. Jaunie dzinumi sākumā ar rūsas sarkaniem matiņiem, bet vēlāk kļūst kaili. Lapas ādainas, lancetiskas vai iegareni otrādi olveida, 9–20 cm garas, 2,5–7 cm platas, saglabājas 3–4 gadus. Virspuse kaila, tumšzaļa, apakšpuse klāta matiņiem. Ziedi 2,3–3,1 cm gari, balti, rožaini vai gaiši violeti, zvanveida, pa 12–30 koniskās ziedkopās. Uz augšējās vainaglapas zieda iekšpusē dzeltenzaļš lāsojums. Vēlu ziedoša suga. Zied jūnija otrajā pusē jūlija sākumā. Ziedkopas daļēji nosedz kārtējā gada dzinumi.

Savvaļā izplatīts Ziemeļamerikā no Džordžijas līdz Jaunskotijai kadiķu vai lapu koku mežu paēnā, no jūras līmeņa līdz 900 m augstumam. Ļoti ziemcietīga suga, introducēta 1763. gadā, Latvijā tiek audzēts kopš 1955. gada.

Epitets: maksimāls.

Rh. orbiculare ssp. orbiculare  Decne.

Apaļlapu rododendrs

Rh. oreodoxa Franch.

Rotājošais rododendrs

Rh. pachytrichum Franch.

Biezmatu rododendrs

Rh. ponticum L.

Pontijas rododendrs

Rh. smirnowii Trautvetter

Smirnova rododendrs

1–6 m augsts, plats, noēnotās vietās samērā skrajš krūms. Lapas tumšzaļas, spožas, olveida līdz eliptiskas, malas bieži ieritinājušās, 6,5–17,5 cm garas, 2–4,2 cm platas, saglabājas 3–5 gadus. Jaunie dzinumi un lapas klātas ar baltu tūbu. Pēc diviem gadiem lapu virspuse kļūst kaila, bet apakšpusē tūba kļūst brūna un saglabājas visu lapu dzīves laiku.

Ziedi piltuvveida-zvanveida, 3,5–4,8 cm gari pa 6–15 irdenās ziedkopās, rožainā vai purpursārtā krāsā, parasti ar dzeltenbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Vainagu apmale kruzuļota. Zied maija beigās, jūnija sākumā, ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.

Viena no ziemcietīgākajām sugām. Plaši izmanto krustojumos, lai jaunajiem hibrīdiem uzlabotu ziemcietību. Tā kā ziediem ir gari ziedkāti, stiprā lietū ziedkopa mazliet izgāžas.

Savvaļā Turcijas ziemeļaustrumos un Kaukāza kalnos 800–2300 m augstumā. Pazīstams kopš 1886. gada, Latvijā introducēts pagājušā gadsimta 30. gados.

Epitets: Nosaukta par godu sugas atklājēja Ungerna-Sternberga draugam M. Smirnovam.

Rh. sutchuenense Franch.

Sičuaņas rododendrs

Rh. ungernii Trautvetter

Ungerna rododendrs

Rh. vernicosum Franch.

Spožlapu rododendrs

Rh. wardii var. puralbum (Balf. f. et W.W.Sm.) D.F. Chamb.

Tīrbaltais rododendrs

sin. Rh. puralbum Balf. f. et W.W. Sm.

Rh. williamsianum Rehd. et Wils.

Viljamsa rododendrs