Sugas (G-O)

Rh. groenlandicum (Oeder) Kron et Judd

Grenlandes vaivariņš

sin. Ledum groenlandicum Oeder

Stāvus augošs 0,7–2 m augsts krūms. Jaunie dzinumi ar tūbu. Lapas aromātiskas, 2–6 cm garas un 0,5–1,5 cm platas, šauri iegarenas, malas ieritinātas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē klātas ar biezu tūbas slāni. Ziedi balti, 4–8 cm gari, balti, čemurvaida ziedkopās ar daudz ziediem. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Dārzkopībā plašāk izmantotā vaivariņu suga. Introducēta 1763. gadā. Savvaļā izplatīta Grenlandē, Kanādā, ASV ziemeļos 1000-1800 m augstumā. Ziemcietība ļoti laba, audzējama visā Latvijā.

Epitets: no Grenlandes.

Rh. hirsutum L.

Asmatainais rododendrs

Zema auguma, 0,3–1 m augsts krūms. Dzinumi ar zvīņām un bieži ar sarveida matiņiem. Lapas 0,8–2,6 cm garas un 0,4–1,3 cm platas, otrādi olveida, iegarenas, otrādi lancetiskas vai iegareni lancetiskas, virspusē tumši zaļas, to apmale klāta retiem sarveida matiņiem, apakšpuse gaišāk zaļa, ar zvīņām. Ziedi rožaini, ārpusē ar zvīņām, pa 4–12 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1–2 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Tiek audzētas formas arī ar pildītiem un baltiem ziediem.

Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti piemērota suga akmensdārzu veidošanai. Savvaļā sastopama Alpos, 360–1800 m augstumā, kur to sauc par Alpu rozi. Pazīstama kopš 1656. gada. Tas ir pirmais rododendrs, ko sāka kultivēt dārzos, un līdz ar to aizsākās rododendru kā kultūraugu vēsture. Latvijā asmatainais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā. Ziemcietība ļoti laba.

Epitets: matains.

Rh. impeditum Balf. f. et. W.W. Smith

Blīvais rododendrs

Neliels, blīvi zarots krūms, 10–80 cm augsts. Dzinumi ļoti īsi, klāti mazām zvīņām. Lapas sīkas, 0,5–1,6 cm garas un 3–6 mm platas, eliptiskas, iegareni ovālas, iegarenas vai iegareni eliptiskas, virspusē tumšzaļas, abās pusēs klātas zvīņām. Ziedi violeti, hiacinšu zili vai rožainā lavandu krāsā, pa 1–3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 0,9–1,6 cm gari. Zied maija otrajā pusē, ļoti bagātīgi.

Viena no visvērtīgākajām sīklapaino rododendru sugām, ideāli piemērota akmensdārziem. Savvaļā aug Ķīnā (Junaņā, Sičuaņā) 3650–4900 m augstumā kalnu nogāzēs, alpīnajās pļavās. Kultūrā kopš 1918. gada. Latvijā introducēta 1957. gadā.

Epitets: sapinies (tangled).

Rh. insigne Hemsl. et E.H.Wilson

Lieliskais rododendrs

1,6-6 m augsts, biezi zarots, kompakts krūms. Jaunie dzinumi pelnu pelēki, klāti plānu tūbu. Lapas ādainas, lancetiskas, iegareni lancetiskas vai otrādi lancetiskas, 6,8-11 cm garas, 1,6-5 cm platas. Lapas plātnes mala nedaudz ieritinājusies, virspuse tumšzaļa un spīdīga. Apakšpuse it kā pārklāta ar sudrabainu vai vara krāsas plēvi. Lapas saglabā 3-5 gadus. Ziedi pa 6-16 vienā ziedkopā, zvanveida, 2,8-4 cm gari, rožaini, parasti ar tumšāku viduslīniju uz katras vainaglapas, ar vai bez lāsojuma zieda iekšpusē. Ziedpumpuru gali sarkani. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Savu stingro un spožo lapu un kompaktā auguma dēļ vērtīga suga, ko plaši izmanto selekcijā. Savvaļā sastopama Ķīnā (Sičuaņā), kalnu mežos 2150-3000 m augstumā. Latvijā introducēta 1974. gadā. Ziemcietība vidēja, tāpēc audzējama Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Epitets: ievērojams (remarkable).

Rh. kaempferi Planch.

Kempfera rododendrs

sin. Rh. obtusum v. kaempferi Wils.

0,3 - 3 m augsts krūms, biezi zarains. Jaunie dzinumi ar piespiestiem brūniem matiņiem. Lapas mūžzaļas vai daļēji mūžzaļas: pavasara lapas lancetiskas, eliptiskas vai olveida, 2-5 cm garas, 1-2,5 cm platas, pārsvarā vasarzaļas; vasaras lapas mazākas, iegareni otrādi olveida, otrādi olveida vai eliptiskas, saglabājas ziemā. Lapu augšpuse sulīgi zaļa, apakšpuse gaišāka, abās pusēs piespiesti brūni dziedzermatiņi. Ziedi pa 2-4, piltuvveida, 2,6-3,8 cm gari, dažādās krāsās: sarkani, oranži un sārti. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Savvaļā aug Japānā (Hokaido un Jakušimā) līdz 1600 m virs jūras līmeņa. Kultūrā zināms kopš 1843. gada. Tiek audzētas arī formas ar rozā, purpura un baltiem ziediem. Ziemcietība vidēja, piemērots audzēšanai Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Epitets: nosaukts vācu dabaszinātnieka Engelberta Kemfera (1651-1716) vārdā, kurš aprakstījis Japānas augus.

Rh. keleticum Balf. f. et Forrest

Pievilcīgais rododendrs

sin. Rh. calostrotum ssp. keleticum Balf. f. et Forrest

Mūžzaļš, ļoti kompakts,  noapaļots, 15-45 cm augsts, vai arī gandrīz paklājveidīgs, 8-15 cm augsts krūms. Lapas iegarenas, iegareni eliptiskas vai lancetiskas, ar asu smailīti galā, 0,7-2,1 cm garas, 3-9 mm platas, virspusē tumši zaļas, spožas, apakšpusē stipri zvīņainas. Ziedi pa 1-3 dzinumu galos plati piltuvveida, 1,6-3 cm gari, purpurvioleti, ar tumšāku lāsojumu. Zied jūnija sākumā.

Ļoti piemērota suga akmensdārziem. Kultūrā pazīstams kopš 1919. gada. Latvijā introducēts 1959. gadā. Savvaļā sastopams Tibetas austrumos un dienvidaustrumos un ziemeļrietum Junaņā Ķīnā.

Epitets: pievilcīgs.

Rh. kiusianum Makino

Kjušu rododendrs

Krūms 0,3-1 m augsts, stipri zarots. Jaunie dzinumi ar brūniem piegulošiem matiņiem. Lapas mūžzaļas vai daļēji mūžzaļas, pavasara lapas plati eliptiskas, olveida vai otrādi olveida, mazas, 0,8-2 cm garas, 0,5-1 cm platas; vasaras lapas mazākas, otrādi olveida, otrādi lancetiskas, eliptiskas vai olveida, augšējās saglabājas visu ziemu. Lapu virspuse tumši zaļa, spīdīga, apakšpuse gaišāka. Abas puses un malas ar brūniem, piegulošiem matiņiem. Ziedi pa 2-3, piltuvveida, mazi, 1,5-2 cm gari, 1,3-2,5 cm plati, purpurrožaini, purpura, sarkani vai rozā, dažreiz balti. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Savvaļā aug Japānā, Kjušu salā, 600-1600 m augstumā. Ziemcietība vidēja, audzējams Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Epitets: no Kjušu Japānā.

Rh. kotschyi Simonkai

Kočī rododendrs

sin. Rh. myrtifolium Schott et Kotschy

Neliels, 30-45 cm augsts krūms. Dzinumi ar zvīņām. Lapas iegarenas, igareni otrādi olveida vai otrādi lancetiskas, 0,9-2,3 cm garas, 5-8 mm platas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē biezi klātas ar rūsganām zvīņām.

Savvaļā aug Bulgārijā, Maķedonijā, Rumānijā, Ukrainā.

Rh. ledebourii Pojark.

Ledebūra rododendrs

sin. Rh. dauricum var. sempervirens

Daļēji mūžzaļš, 1,5–2,8 m augsts krūms ar stāvus augošiem zariem. Lapas eliptiskas līdz olveida, abos galos noapaļotas, 0,8–2,7 cm garas, 0,5–1,3 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem līdz 4 cm garas, virspusē koši zaļas, spīdīgas, ar izkaisītām zvīņām, apakšpusē rūsgani brūnas. Lapas pārziemo tikai uz kārtējā gada dzinumiem, saglabājas uz auga ziedēšanas laikā un nobirst līdz ar kārtējā gada jauno lapu parādīšanos. Lapas aromātiskas, atgādina vaivariņu smaržu. Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, pa 1–3 dzinumu galos. Ziedi 2–5 cm diametrā, 1,6–2,2 cm gari. Savvaļā zied jūnijā un jūlijā, bet Latvijā uzzied jau aprīlī.

Pazīstams kopš 1780. gada. Latvijā introducēts 20. gs. 30. gados. Sevišķi interesants ar agro ziedēšanu. Dārzos tiek audzēta arī Ledebūra rododendra baltā un rožainā varietāte. Ziemcietība ļoti laba. Savvaļā sastopams Krievijā (Altajs, Sajāni) un Mongolijas ziemeļrietumos.

Epitets: Karls Fridrihs fon Ledebūrs (1785-1851) bija vācu dabas zinātnieks, Tartu universitātes profesors. Pirmā pilnā Krievijas Impērijas floras izdevuma autors.

Rh. ledebourii v. album

Baltais ledebūra rododendrs

Rh. ledebourii v. roseum

Rožainais ledebūra rododendrs

Rh. luteum Sweet

Dzeltenais rododendrs

0,6-3,6 m augsts krūms. Lapas vasarzaļas, 5–11 cm garas, 1,3–4 cm platas, iegarenas, iegareni otrādi olveida vai iegareni lancetiskas, rudenī krāsojas sarkani violetā krāsā. Ziedi ziedkopās pa 7–12, stobrveida-piltuvveida, koši dzelteni ar tumšāku triepumu uz augšējās vainaglapas, stipri smaržīgi, 3,2–4,5 cm gari, 4,5–5 cm diametrā. Zied maija otrajā pusē, jūnijā, pirms vai kopā ar lapu plaukšanu.

Viena no biežāk audzētajām vasarzaļo rododendru sugām Latvijas dārzos. Spilgti dzelteno ziedu, stiprās un patīkamās smaržas, kā arī izcilās ziemcietības dēļ plaši tiek izmantota selekcijas darbā. Auga daļas, it īpaši ziedi, ir indīgi, taču, tā kā dzelteno rododendru izmanto tikai kā dekoratīvo augu, tad ar to praktiski saindētis nav iespējams. Savvaļā aug Kaukāzā, Turcijas ziemeļos, Krievijas dienvidrietumos, Gruzijā, Ukrainā līdz 2200 m augstumam. Introducēta 1792. gadā. Latvijā introducēta 19. gs. vidū.

Epitets: dzeltens.

Rh. makinoi Tagg ex Nakai

Makino rododendrs

1-2,4 m augsts krūms. Dzinumi ar brūnu tūbu. Lapas lancetiskas, vai šauri lancetiskas, ieritinātas, saglabājas 4-5 gadus, 5-17 cm garas, 0,8-2,5 cm platas, tumši zaļas (jaunas lapas ra baltu tūbu), apakšpusē biezi klātas ar gaiši brūnu tūbu. Ziedi ziedkopās pa 5-8, piltuvveida-zvanveida, 5-6 cm diametrā, 3-4 cm gari. Ziedpumpuri karmīnoranži, izplaukstot kļūst gaišāki, gandrīz balti, ar vai bez lāsojuma zieda iekšienē. Zied maija beigās.

Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Parasti tiek audzēta savu neparasti šauro lapu dēļ. Suga pazīstama kopš 1914. gada, Latvijā introducēta 1961. gadā. Savvaļā sastopama mežos starp klintīm Japānai piederošajās Jakušimas un Honsju salās 180-700 m augstumā.

Epitets: nosaukta par godu japāņu botāniķim T. Makino.

Rh. maximum L.

Lielais rododendrs

1,2–3,7 m augsts krūms vai dažreiz līdz 12 m augsts koks. Jaunie dzinumi sākumā ar rūsas sarkaniem matiņiem, bet vēlāk kļūst kaili. Lapas ādainas, lancetiskas vai iegareni otrādi olveida, 9–20 cm garas, 2,5–7 cm platas, saglabājas 3–4 gadus. Virspuse kaila, tumšzaļa, apakšpuse klāta matiņiem. Ziedi 2,3–3,1 cm gari, balti, rožaini vai gaiši violeti, zvanveida, pa 12–30 koniskās ziedkopās. Uz augšējās vainaglapas zieda iekšpusē dzeltenzaļš lāsojums. Vēlu ziedoša suga. Zied jūnija otrajā pusē jūlija sākumā. Ziedkopas daļēji nosedz kārtējā gada dzinumi.

Savvaļā izplatīts Ziemeļamerikā no Džordžijas līdz Jaunskotijai kadiķu vai lapu koku mežu paēnā, no jūras līmeņa līdz 900 m augstumam. Ļoti ziemcietīga suga, introducēta 1763. gadā, Latvijā tiek audzēts kopš 1955. gada.

Epitets: maksimāls.

Rh. micranthum Turcz.

Sīkziedu rododendrs

Mūžzaļš, 0,6-2,5 m augsts krūms. Dzinumi tievi, ar zvīņām. Lapas otrādi lancetiskas vai lancetiskas, 1,5-3,8 cm garas, 0,4-1,5 cm platas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē ar zvīņām. Ziedi pa 10-28 galotnes ķekarā, zvanveida, mazi, 4-6 mm gari, balti. Zied jūnijā.

Šis rododendrs pazīstams kopš 1900. gada. Latvijā introducēts 1958. gadā. Ziemcietība ļoti laba. Savvaļā aug Ķīnas ziemeļu un centrālajā daļā, Mandžūrijā, Korejā 1600-3000 m augstumā

Epitets: mazi ziedi.

Rh. molle ssp. japonicum (A.Gray) Kron

Japānas rododendrs

sin. Rh. japonicum (A.Gray) Suringar

0,6–1,8 m augsts krūms. Jaunie dzinumi ar maziem sarveida matiņiem. Lapas vasarzaļas, otrādi olveida, iegareni otrādi olveida vai otrādi lancetiskas, 5–11,5 cm garas un 1,8–3,5 cm platas, virspusē ar retiem matiņiem, apakšpusē matiņi tikai uz vidējās dzīslas. Ziedi pa 6–12 vienā ziedkopā, plati piltuvveida, 4,8–6,2 cm gari, oranži, lašu sārti līdz ķieģeļsarkani, ar lielu tumši oranžu lāsojumu. Zied reizē ar lapu plaukšanu – maija beigās, jūnija sākumā.

Savas pieticības un izcili dekoratīvo īpašību dēļ pašlaik ir viena no visizplatītākajām vasarzaļo rododendru sugām dārzos. Kā vērtīgs mātesaugs plaši tiek izmantota selekcijas darbā, veidojot jaunas šķirnes. Savvaļā aug Japānā līdz 1000 m augstumam virs jūras līmeņa. Eiropā introducēta 1830. gadā. Latvijā 20. gs. 20. gados.

Epitets: no Japānas.

Rh. molle ssp. molle

Mīkstais rododendrs

sin. Rh. molle (Bl.) G.Don

0,3-1,2 m augsts krūms, jaunie dzinumi ar gariem matiņiem. Lapas vasarzaļas, iegarenas, otrādi lancetiskas vai iegareni lancetiskas, 6-15 cm garas, 1,8-5,6 cm platas, virspusē un apakšpusē bieži ar matiņiem. Ziedi pa 6-12, parādās pirms lapām vai reizē ar tām, plati piltuvveida, 4,3-5,6 cm gari, zeltaini dzelteni, dzelteni vai oranži, ar zaļganu lāsojumu iekšpusē. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Suga pazīstama kopš 1823. gada. Latvijā introducēta 1957. gadā. Savvaļā sastopama Ķīnas austrumos Hubejā, Džedzjanā un Dzjansu, pārsvarā kalnos un skuju koku mežos.

Epitets: ar mīkstiem matiņiem.

Rh. morii Hayata

Mora rododendrs

Rh. mucronulatum Turcz.

Smaillapu rododendrs

sin. Rh. dauricum v. mucronulatum Turcz.

1–4 m augsts krūms. Dzinumi ar zvīņām. Lapas vasarzaļas, elpitiskas, eliptiski lancetiskas vai lancetiskas, 3,2–8 cm garas, 1,3–3,6 cm platas, abos galos smailas, ar mazu dzelonīti galā, rudenī krāsojas dzeltenas. Veģetācijas perioda beigās vairums lapu nobirst. Kārtējā gada dzinumu galos pārziemo tikai dažas lapas. Ziedi pa 1–3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 2,3–2,8 cm gari, 3–5 cm diametrā, rožaini vai purpurrožaini. Zied pirms lapu parādīšanās aprīļa beigās, maija sākumā ļoti bagātīgi. Viena no visagrāk ziedošajām sugām Latvijā.

Introducēts 1882. gadā. Latvijā introducēts 1950. gadā. Savvaļā aug Krievijā (Piejūras novadā), Ķīnā (Mandžūrijā), Japānā un Korejā.

Rh. x 'Obtusum'

Strupais rododendrs

sin. Rh. kiusianum x Rh. kaempferi 

Rh. occidentale (Torr. et Gray) A. Gray

Rietumu rododendrs

Līdz 4,5 m augsts krūms. Lapas 4–9 cm garas, 1,5–3 cm platas, virspusē tumšzaļas, bieži spīdīgas.

Ziedi stobrveida-piltuvveida, 4,2–5 cm gari, pa 5–12 ziedkopā, parādās reizē ar lapām, balti vai rožaini ar ļoti labi izteiktu tumši dzeltenu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, smaržīgi. Zied maija beigās, jūnijā.
Ļoti dekoratīva suga, piemērota audzēšanai Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Savvaļā ASV rietumu piekrastēno Dienvidoregonas līdz Dienvidkalifornijai. Introducēta 1851. gadā. Latvijā 1957. gadā.

Rh. orbiculare Decne.

Apaļlapu rododendrs

Rh. oreodoxa Franch.

Rotājošais rododendrs