R. Kondratovičs, G. Riekstiņa Visi augi, beidzoties veģetācijas periodam, sagatavojas ziemai - uzkrāj rezerves barības vielas (olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus) un pārtrauc augšanu. Šajā laikā lapu koki nomet lapas, jaunajiem dzinumiem, tāpat kā vecajiem zariem un stumbram, izveidojas korķa kārta, kas kavē ūdens iztvaikošanu un pasargā augus no krasām temperatūras svārstībām. Turpretī mūžzaļajiem augiem, tai skaitā arī rododendriem, kam lapas saglabājas arī ziemā, notiek nepārtraukta ūdens iztvaikošana (transpirācija). Ja ziemas ir siltas un zeme nav sasalusi, tad ūdens iztvaikošana augiem nekādu ļaunumu nenodara. Taču bargās ziemās, kad zeme sasalst lielā dziļumā, ūdens lapām vairs netiek pievadīts, bet iztvaikošana turpinās. Lai ierobežotu iztvaikošanu, mūžzaļajiem rododendriem ir izveidojies savs aizsargmehānisms. Kad gaisa temperatūra nokrīt zem nulles, lapas saritinās caurulītē un pieplok dzinumiem. Līdz ar to atvārsnītes, caur kurām galvenokārt arī notiek transpirācija, nonāk “caurulītes” iekšpusē un netiek pakļautas vēja ietekmei, tas stipri samazina ūdens iztvaikošanu. Atkušņos mūžzaļo rododendru lapas atritinās un atgūst savu iepriekšējo – normālo stāvokli. Pastāvot stipram un ilgstošam salam, ūdens iztvaikošana no lapām caur atvārsnītēm un epidermu turpinās un lapas sažūst, notiek augu ziemas izžūšana. Kas tad būtu darāms, lai samazinātu ļaunumu, ko nodara stiprs un ilgstošs sals?
  • Mūžzaļie rododendri novembra beigās – pirms sala iestāšanās, labi jāsalej, lai augi uzņemtu maksimāli daudz ūdens. Tas pasargās augus no ziemas izžūšanas. Vasarzaļajiem rododendriem ziemas izžūšana nedraud, jo rudenī lapas tiek nomestas, bet stumbru un visus dzinumus klāj korķa kārta, kas ir ūdens un gaisu necaurlaidīga.
  • Pirms pastāvīga sala iestāšanās, īpaši ja gaidāms kailsals, rododendrus vēlams nomulčēt ar priežu mizas mulču, sausu sfagnu kūdru vai koku lapām (arī priežu skujām). Vēlamais mulčas slāņa biezums ir 5-10 cm. Tas pasargās rododendru saknes no sasalšanas un ziemās ar mērenu salu turpināsies nepārtraukta ūdens cirkulācija augā. Pavasaros šis mulčas slānis ir jāsamazina līdz 3-5 cm. Mulča palīdzēs saglabāt mitrumu un aizkavēs nezāļu augšanu.
  • Lai pasargātu mūžzaļo rododendru lapas no saules „apdegumiem”, kas ir saules un sala mijiedarbības rezultāts, augus ieteicams apsegt ar egļu vai priežu zariem vai balto agroplēvi, kas tos pasargās ne tik daudz no sala, kā no sakaršanas saulē. Parasti šos „apdegumus” novēro februārī/martā, kad saulainās dienas mijas ar lielu salu naktīs. Dienā saule atkausē lapu “caurulītes” pusi, kas vērsta pret to. Šī lapas daļa naktī sasalst un atmirst. Pavasarī visā lapas plātnes garumā, no lapas kātiņa līdz galotnei, stiepjas brūna svītra.
  • Lai rododendri labāk sagatavotos pārziemošanai, nedrīkst pārāk vēlu dot papildmēslojumu. Pēdējo papildmēslošanu veic līdz jūlija beigām. Minerālmēsliem jābūt ar mazu slāpekļa saturu, pārsvarā tiem jāsatur kāliju un fosforu, jo šie elementi paaugstina salcietību un ziemcietību.
  • Tuvojoties ziemai, vairāki rododendru audzētāji uzdevuši jautājumu par to, ko darīt ar rododendru ziedpumpuriem rudenī. Viena no zvanītājām stāstīja, ka rudenī ievērojusi katra dzinuma galā tādu kā „čiekuriņu”. Pēc tam jautāja, ko ar šiem „čiekuriņiem” darīt, izlauzt tūlīt vai pagaidīt pavasari. Ikviens rododendru audzētājs var tikai priecāties par šādiem „čiekuriņiem”, jo tie ir rododendru ziedpumpuri un jo vairāk tādi izveidojas, jo bagātīgāka ziedēšana gaidāma nākamajā gadā. Nepatīkamāka situācija ir tad, ja siltos rudeņos ziedpumpuri sāk plaukt, tad iestājoties salam tie var stipri ciest. Diemžēl nav iespējams šo parādību aizkavēt, atliek vienīgi cerēt uz maigu ziemu.

 

 

Dalīties