Akadēmiskais centrs
"Polārais virpulis" Latvijā un lielā daļā Eiropas ienesis arktiskās gaisa masas. Līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos līdz -20 grādiem Latvijā sācies aukstuma vilnis. Tiek prognozēts, ka šis aukstuma vilnis, ņemot vērā gan sala stiprumu, gan ilgumu, kļūs par vienu no spēcīgākajiem vismaz pēdējo piecu gadu laikā. Liels un ilgstošs sals gaidāms visā Latvijā. Debesīm skaidrojoties, nakts un rīta stundās gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē noslīdēs līdz -30 grādiem. Tas būs kārtējais pārbaudījums arī augiem, kam jāpārdzīvo vesels nelabvēlīgo apstākļu komplekss: sals, stiprs vējš, saule, temperatūras svārstības, u.c.
Latvijas klimatiskajos apstākļos visi augi, beidzoties veģetācijas periodam, sagatavojas ziemai: uzkrāj rezerves barības vielas – olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus un pārtrauc augšanu. Šajā laikā lapu koki nomet lapas, jaunajiem dzinumiem, tāpat kā vecajiem zariem un stumbram, izveidojas korķa kārta, kas kavē ūdens iztvaikošanu un pasargā augus no krasām temperatūras svārstībām. Turpretī mūžzaļajiem augiem, tai skaitā arī rododendriem, kam lapas saglabājas arī ziemā, notiek nepārtraukta ūdens iztvaikošana (transpirācija). Lai ierobežotu iztvaikošanu, rododendriem ir izveidojies savs aizsargmehānisms, nokrītot gaisa temperatūrai zem nulles, lapas saritinās caurulītē un pieplok dzinumiem. Līdz ar to atvārsnītes, caur kurām galvenokārt arī notiek transpirācija, nonāk “caurulītes” iekšpusē un netiek pakļautas vēja ietekmei, tas stipri samazina ūdens iztvaikošanu. Taču ilgstoši pastāvot stipram salam, kad augsne un augu virszemes daļas ir sasalušas, ūdens lapām no saknēm vairs netiek pievadīts, bet iztvaikošana caur atvārsnītēm un epidermu turpinās. Tā rezultātā visas lapu ūdens rezerves tiek iztērētas un lapas izžūst. Rodas tā saucamā "ziemas izžūšana". Ja pavasarī, pēc sala beigšanās, iestājoties siltam laikam, rododendru lapas neatritinās, tas norāda, ka rododendri zaudējuši pārāk daudz ūdens un augam jāpalīdz atjaunot ūdens cirkulāciju. Šajā gadījumā nepieciešama augu rasināšana. Tas jādara pēc iespējas biežāk, pat vairākas reizes dienā, divu nedēļu garumā. Pēc tam, kad lapas būs uzsūkušas ūdeni pietiekamā daudzumā, augā atkal atjaunosies ūdens cirkulācija, lapas atritināsies un tas atgūs normālu stāvokli.
Ja mūžzaļie rododendri iestādīti atklātās, saulainās vietās, tad novērojami t.s. "saules apdegumi”, kas rodas saules un sala mijiedarbības rezultātā. Šādu parādību novēro tad, ja naktīs pieturas liels sals, bet dienās saules stari atkausē saritināto lapu "caurulītes” pusi, kas vērsta pret sauli. Saulē atkususī lapas daļa naktī atkal sasalst, bet pavasarī visā lapas garumā no lapas plātnes galotnes līdz kātam redzama brūna atmirušo lapas audu josla. Lai tas nenotiktu, mūžzaļos rododendrus jācenšas stādīt pusēnā – priežu mežā, ēku ziemeļu pusē vai arī tie jāpiesedz ar egļu vai priežu skujām, balto agroplēvi, noēnojuma tīklu, kas novērš pārmērīgu sakaršanu saulē un izlīdzina temperatūras starpību starp negatīvo temperatūru naktīs un pozitīvo temperatūru dienā. Var izmantot arī aizslietņus, kuri novietoti dienvidu pusē noēnos augus.
