Kā ūdens nemitīgs no augstas klinšu kraujas
Laiks dziļā mūžībā ar dzīves mirkļiem raujas.
Bet ir kāds lielāks spēks, kas uzveic laika varu,
Ar nemirstību tas, ar lauriem kronē garu.
Kā pērles gadi kļūst, kad viņš tos satver rokā
Un rotā mirdzošā sien beidzot vienā lokā.
Mēdz saukt to likteni, kas spēcīgs, spožs un skarbs,
Bet tas mīt ikdienā, un viņa vārds ir - darbs.
/Jānis Ziemeļnieks/